Biežāk uzdotie jautājumi par rāpošanu un staigāšanu

Bažas, ka mazulis vēl nestaigā

Mans dēls ir gadu vecs, un viņš pat necenšas staigāt. Manas draudzenes dēls jau diezgan labi staigā. Vai ar manu bērnu kaut kas nav kārtībā?

Lai gan daudzi mazuļi sāk staigāt līdz viena gada vecumam, daži sāk to darīt jau 6 mēnešu vecumā, savukārt citi - pat 16 mēnešu vecumā. Centieties nesteidzināt bērna dabisko attīstību ar iekārtām, kuru ražotāji sola, ka tās paātrinās bērna sākšanu staigāt. Staigāšana tiek sasniegta bērnam piepūloties, un to nevar paātrināt, izlaižot tik svarīgo rāpošanas posmu. Mazuļu motorikas attīstība notiek līdzīgi pilnīgi visā pasaulē, un visi mazuļi apgūst vienas un tās pašas lielās motorikas prasmes vienādā secībā. Bieži vien mazuļi, kas priecīgi sēž un vēro citus, ir progresējuši savas valodas attīstībā. Vieni mazuļi ir aktīvāki, bet citi – piesardzīgāki. Daži vecāki brīnās, kāpēc pēc tam, kad viņu mazulis ir spēris pirmos soļus, viņi vienkārši nesāk staigāt. Staigāšana ir smags darbs un šļūkšana uz dibena un rāpošana ir vieglāks pārvietošanās veids.

Vai mana māja ir droša mazulim?

Vai tas nav bīstami, ja ļauju savam mazulim pārvietoties pa visu māju?

Ja jūsu bērnam jau no paša sākuma būs dota pārvietošanās brīvība, viņš attīstīs spēcīgu apziņas sajūtu par savu ķermeni un telpu, kurā viņš pārvietojas. Nepārtraukti vingrinoties kustēties, viņš arvien labāk izpratīs savas spējas un ierobežojumus. Ja mājās ir telpas, kas mazulim ir bīstamas, piemēram, kāpnes, jums ir jāpalīdz mazulim iemācīties tur atrasties drošā veidā - ļaujiet mazulim kāpaļāt pa tām augšup un lejup, vienlaikus vienmēr stāvot tā, lai varat viņu vajadzības gadījumā noķert. Centieties atturēties no mazula nēsāšanas rokās pa kāpnēm, jo tādējādi tiek novilcināta šīs tik būtiskās prasmes vingrināšana. Jo jaunāks bērns vingrināsies, jo labāk viņš varēs apzināties savas kustības.