Skaidru robežu noteikšana

Radiet vidi, kurā ir skaidri noteiktas robežas

• Robežu noteikšana bērniem var būt ļoti sarežģīta. Mūs kā vecākus ietekmē tas, ko mēs drīkstējām darīt bērnībā un kādas robežas mūsu vecāki noteica mums pašiem. Mūs ietekmē arī tas, ko citi vecāki ļauj saviem bērniem darīt, tāpēc mēs pastāvīgi cenšamies atrast pareizo līdzsvaru. Ir svarīgi atrast zelta vidusceļu starp pārmērīgu visatļautību un lielu stingrību.
• Ne vienmēr ir jāsaka "Jā" Dažreiz var šķist, ka būtu vieglāk ļaut bērnam dabūt kāroto, jo tad viņš pārstāj raudāt un, kā šķiet, ir laimīgs, tomēr, ja mēs vienmēr sakām "jā" saviem bērniem, viņi kļūst par cilvēkiem, kuri nespēj pieņemt ierobežojumus. Bērns ar neierobežotu brīvību var kļūt par pieaugušo, kurš nepieņems skolotāju, citu pieaugušo, darba devēju un pat likuma autoritāti.
• Ne vienmēr ir jāsaka "Nē" No otras puses, ja mēs vienmēr sakām "nē", bērni kļūst par cilvēkiem, kuri nespēj domāt un paši pieņemt lēmumus.

Ierādiet bērnam, ko nozīmē robežas

Robežu noteikšana ir visefektīvākā, ja bērns jūt, ka jūs viņu saprotat un cienāt. Vecāki dažkārt cenšas bērnu disciplinēt, runājot, norādot un sakot bērnam, kas jādara. Taču dažkārt rīcība runā skaļāk nekā vārdi. Jūsu apskāvieni, piemiegšana ar aci, smaidi un klusa mērķtiecīgu darbību vērošana sūta jūsu bērnam ziņu, ka viņš ir uz pareizā rīcības ceļa. Dažreiz pietiek tikai pasniegt savu roku vai pajautāt bērnam, vai viņam nav vajadzīga palīdzība, un tas ir viss nepieciešamais atbalsts. Līdzīgi, piepacelta uzacs vai stingra sejas izteiksme labāk pauž neapmierinātību nekā dusmīgi vārdi un kliegšana. Šeit ir daži rīcības varianti, kas jums varētu noderēt.

Lietojiet sadzīves priekšmetus un rotaļlietas atbilstoši to paredzētajam mērķim.

• Parādiet, kā izmantot rotaļlietas. Ja jūsu bērns mētā šķirojamās formiņas, sakiet: "Esi saudzīgs ar savām rotaļlietām", tad paņemiet vienu no formiņām un mēģiniet to ielikt katrā atverē, līdz tā ieslīd pareizajā. Mazi bērni dažkārt mētā priekšmetus mirkļa kaprīzes ietekmē, bet tas nenozīmē, ka viņi ir destruktīvi, un parasti ir viegli pievērst viņu uzmanību lietderīgai rīcībai. Ja viņš turpina mētāt rotaļlietas, iespējams, viņš vēlas jums pateikt, ka vēlas kaut ko pamētāt, un jūs varat pārslēgt bērna uzmanību sakot: "Iesim ārā pamētāt bumbu."
• Izmantojiet lietas tā, kā tās paredzētas. Parādiet bērnam skaidru piemēru tam, kādam nolūkam lietas ir jāizmanto, piemēram, sakot, ka "Krēsli ir domāti sēdēšanai, gulta - gulēšanai, galds - ēšanai utt.". Ja viņš lēkā pa gultu, sakiet: "Gultas ir paredzētas gulēšanai. Tu vari lēkāt ārā." Pārliecinieties, ka šie noteikumi attiecas uz visiem mājās, ne tikai uz jūsu bērnu. Arī jums nevajadzētu kāpt uz krēsla ar kājām!

Rādiet pozitīvu piemēru, radiet un uzturiet kārtību.

• Parādiet, kā nolikt rotaļlietas pēc spēlēšanās. Ikdienā bērna lietošanai uzglabājiet tikai dažas rotaļlietas plauktos un pamainiet tās, pārējo glabājot skapjī vai kur citur, tādējādi rotaļu zona vienmēr būtu bērnam interesanta un kārtīga. Ja jūs parādīsiet, kā novietot rotaļlietas vietā, ar laiku jūsu bērns darīs tāpat. Jūsu divgadniekam patīk kārtība, un viņam patīk, ka viņa pasaulē ir kārtība. Novērojot mazulis apgūst, kur atrodas lietas, un līdz trīs gadu vecumam viņš lielākoties spēs nolikt lietas atpakaļ. Jūs varat viņam palīdzēt, priecīgi sakot: "Interesanti, kur jāliek klucīši, kad mēs beigsim spēlēties?". Sakārtota vide palīdz mazulim sakārtot savu prātu.
• Dariet paši to, ko vēlaties, lai jūsu bērns dara. Tas, ko jūs darāt, ir svarīgāk par to, ko jūs sakāt. Ja vēlaties, lai jūsu bērns ēd tikai pie galda, tad tā jārīkojas arī jums pašiem nevis ēst, staigājot apkārt vai runājot pa telefonu, vai ēdot mašīnā. Jūsu bērns nevar pieņemt, ka jums ir citi noteikumi. Ja bērns ēdienreizes laikā pieceļas vai sāk spēlēties ar ēdienu, sakiet: "Redzu, ka esi beidzis ēst", un novāciet traukus. Iemācīšanās palikt pie galda ēšanas laikā pakāpeniski palielina viņas spēju kontrolēt savus impulsus.
• Nosakiet aizliegtās zonas. Nosakot, kuras dažas vietas mājās mazulis nedrīkst izmantot, jūs samazināsiet konfliktu skaitu. Piemēram, garšvielu skapīša durvīm uzliekot bērnu drošo slēdzeni, lai nepieļautu, ka jūsu mazulis iztukšo garšvielu trauciņus, jums nenonāksiet situācijas, kad jutīsiet aizkaitināts, jo mazulis būs izdarījis tieši to - izbēris visas garšvielas!

Bērna uzvedības pārvirzīšanai izmantojiet pozitīvus izteikumus

• Piedomājiet, kā izsakiet savus aicinājumus bērnam, centieties tos formulēt kā pozitīvu ieteikumu negatīva pieprasījuma vietā. Piemēram, kad kopā gatavojat ēdienu, sakiet: "Miltus beram bļodā", nevis "Nemet miltus uz grīdas".
• Izsakot lūgumu divgadīgam bērnam, pasakiet, ko tieši vēlaties, lai viņš dara. Tā vietā, lai pavēlētu: "Nokāp no galda!", uz galda uzrāpies mazulis jānoceļ zemē sakot: "Kājas ir (paliek uz) grīdas!".
• Kad jūsu bērns vēlas rāpties un skraidīt iekštelpās, nodrošiniet viņam daudz iespēju atrasties ārā. Kad viņš skraida pa māju, laipnā balsī sakiet: "Pa māju mēs staigājam tā" un pastaigājiet kopā, lai parādītu, kā to darīt.
• Ja jūsu bērns lielveikalā vēlas saldumus, varat teikt: "Šodien mēs pērkam ābolus". Tas ļauj pievēst uzmanību tam, ko jūs darāt, nevis tam, ko nedarāt. Bieži vien tad, kad jūsu mazulis vēlas cilāt priekšmetus iepirkumu ratiņos, viņš vēlas noskaidrot, kā sauc šo priekšmetu. Jūs varat to pasniegt, sakot: "Vai tu gribētu paturēt rokā ābolu? Ābols ir sarkans. Vai jūti, kā tas smaržo? Mēs pirksim četrus ābolus. Vai tu varētu man palīdzēt ielikt ābolus ratiņos?". Stāstot par to, ko jūsu mazulis redz vai dara, viņa rīcībā būs vārdu un frāžu krājums, kas ļaus viņam aktīvi iesaistīties apkārt notiekošajā un novērsīs uzmanību no tā, kas viņu interesēja pirms tam.

Izvairieties no pārstimulācijas

• Vienmēr būs brīži, kad bērnam būs grūti sevi kontrolēt, īpaši tad, kad viņš būs izsalcis, noguris vai saņēmis pārāk daudz iespaidu. Daži restorāni un veikali mazam bērnam ir ļoti stimulējoši. Pieaugušajiem ir spēja filtrēt spilgtas gaismas vai pārāk skaļas skaņas, bet mazam bērnam šīs spējas vēl tikai attīstās.
• Nedodiet bērnam produktus, kas satur kofeīnu vai pārāk daudz cukura, tāpat izvairieties no televīzijas, tostarp datoru un mobilo tālruņu lietošanas.

Rodiet laiku

• Robežas mainīsies, bērnam augot un attīstoties, ar laiku viņš spēs uzņemties arvien lielāku atbildību par sevi. Jums būs jāaug kopā ar viņu un jāpielāgojas, jo robežas, kas var būt piemērotas viengadīgam mazulim, var nebūt piemērotas trīsgadniekam. Jūsu spēja pielāgoties augošā bērna vajadzībām ļaus viņam sajust, ka jūs viņam uzticaties, tas, savukārt, dos viņam pašpārliecību pieaugušā vecumā pašam noteikt savas robežas.