Sagatavojiet mierīgu, klusu vidi sarunām.
- Centieties, lai cilvēka balss būtu tā skaņa, ko mazais dzird visbiežāk, līdz minimumam samazinot televīzijas skaņu un fona troksni, ko rada radio, datori un telefoni.
Ierādiet mazulim valodas nozīmi, runājoties ar viņu un uzklausot viņa atbildi.
- Veicot ikdienas darbus kopā ar mazuli, runājiet ar viņu skaidri un tā, lai viņš redz jūsu seju, stāstiet par to, ko darāt. Tas palīdz viņam sasaistīt valodu ar ikdienas notikumiem. Kad viņš skaidri redz un var novērot, kā jūs kustināt lūpas, lai izdotu skaņas un vārdus, tas padara vieglāku to iekšējo darbu, ko mazulis veic, lai sagatavotu savus vaigus, lūpas, muti un rīkli dzirdēto skaņu izdošanai.
- Sarunājieties ar mazulīti, kurš bubina, lalina un dažādi citādi vokalizē, tā it kā viņš patiešām runātu ar jums. Klausoties un atbildot uz viņa izdotajām skaņām, jūs parādāt bērnam, kā notiek sarunas, un tas mudina viņu turpināt vingrināties izdot skaņas. Ja vecāki nereaģē uz bubināšanu un gugināšanu, mazuļi pamazām pārstāj mēģināt sazināties.
Rodiet laiku sarunām
- Lai atrastu laiku sarunai ar bērnu un uzklausītu viņa atbildi, nav nepieciešams daudz piepūles. Jūs jau esat kopā ar viņu lielu dienas daļu, un jums tikai jāapraksta lietas, ko jūs darāt, piemēram, apģērbjat viņu, gatavojat viņam ēdienu vai ejat uz lielveikalu. Jūs redzēsiet, ka iekļaujot to savās attiecībās ar bērnu, tas patiesībā neprasa papildu laiku, tikai nedaudz vairāk piepūles.
